Sapņi piepildās

Izdevās piepildīt sen sapņotu sapni - būt vienīgajam baltajam cilvēkam autobusā pilnā ar meksikāņiem! Been there, done that - tagad būs ko mazbērniem stāstīst...

Sanāca pagājušajā 4dienā nonākt vilcienā kurš devās uz Dienvidiem no Washingtonas. Tik ļoti uz dienvidiem, ka pēc 20 stundu brauciena izkāpjot no tā ieraudzīju sekojošo: 

Florida. Te nav sniegs. 

Un uzreiz sajutos Amerikā, tajā Amerikā kuru rāda pa televizoru un par kuru lasu grāmatās. 

Pilnīgi piekrītu. Racionāla domāšana.

Visi nepieciešamie servisi.

Arī (whats his name - Olafs?) piestrādā brīvajā laikā.

Real America.

Jebkurā gadījumā, kad biju aizdevies uz savu moteli un pārlaidis pirmo nakti (te ap +24, mitrums ap 96%, tveice omg), devos piepildīt Sapni par autobusu + meksikāņiem. Nu, lai brauktu ar autobusu, kaut kur ir jābrauc, vai ne? Tāpēc, nolēmu braukt uz UFC on Fox 17 (galvenā cīņa - vieglā svara čempioncīņa starp Dos Anjos un Cerrone), tikpat labi varēju braukt uz Disnejlendu, bet tā bija tuvāk  (mazāk baudas braucot ar autobusu) un bija jau ciet vakarā, pa dienu braukt nevarēju, jo bija caureja. Srsly. 

Tas UFC izskatās šitā, biļete kur es sēdēju - 65$. Lētākā.

Vistas fileja ar kartupeļiem un mērcēm. 8$. Kamēr alus, vislētākais, mazais (330ml) 10.50$. Es nedzēru. Nemaz. Saprotu, ka neticami, bet tomēr.

Nu lūk, braucot atpakaļ no pasākuma (kurš notika Orlando, bet es dzīvoju Kissimmee) bauda bija vēl lielāka, jo kā jau es iepriekš neminēju, jābrauc bija ar diviem autobusiem gan turp, gan atpakaļ un atpakaļ es braucu ar pēdējo grafikā. Kas bija lieliska izvēle - jo tas pēdējās no Orlando nokavēja un savienojošais jau bija aizbraucis! Ne par ko nemainītu iespēju stāvēt autostrādes malā piķa melnā tumsā un mēģināt kā nonākt līdz galapunktam. Nu labi, dramatizēju, patiesībā stāvēju piķa melnā tumsā neko nemēģināju, vienkārši gaidīju meksikāni ar taksi - t.i., Uber. 8$ par 6 kilometriem. Meksikāniete Wanda ieradās ar Toyota Corolla, kas man deva iespēju piepildīt vēl vienu sapni - būt vienīgajam baltajam automašīnā pilnā ar meksikāņu sievietēm. Ok, vienu sievieti, bet viņa bija tik pilna un aizņēma tik daudz vietas, ka šķita, ka viņas tur ir vairākas. Anyway.

To visu garo penteri uzrakstīju, lai pateiktu 2 lietas: 

- drāmas līmenis ir pazemināts līdz statusam "mierīgs vasaras vakara vējiņš" un cerams tāds paliks, Alleluhah!

- nebūšu ar sakariem vismaz turpmākās 10 dienas - ibo notiks "Kule putās 2: Labu laiku vēstījošais Aligators" dokumentēšanas pasākums.

 

Nav zonas

Jeb kā es braucu ziemeļmeitu citplanētiešus lūkoties

Nu tātad. Ierados es Reno jo tur...

...ir labi un gandrīz taisni ceļi. Nē nu ok, ne tikai tur ir labi un gandrīz tainsi ceļi. Bet Reno gandrīz taisno ceļu īpatnība ir tā, ka tie ved uz...

...saulaino Kaliforniju. Kurā, kā izrādās, ir sniegs...

...daudz sniegs...

...ļoti daudz sniegs. Kas radīja zināmas situācijas. Par kurām vēlāk.

Starp citu. Auto ar kuru notika pārvietošanās, bija šis - Toiota Tundra 4x4. Jons (kas ir saīsinājums no jau 4šā Jonatana kuru es pazīstu ZAmerikā) noīrēja šo verķi tieši, lai cīnītos ar minētajām zināmajām situācijām. Par kurām vēlāk.

Pilnīgi dzirdu jau visādus "wtf, kas ko īrēja un kāds Jons kādā sakarā". Sakarā tādā, kā aiz kokiem tālumā var redzēt. Nē ne kalnos, tuvāk... 

... tur aiz Jona, kurš ķīniešiem stāsta par visu šo lietu, jo Ķīna būvē lielāko radioastronomijas šķīvi pasaulē (500 metri diametrā).

Ķīnieši lepni par to lietu, tāpēc braukā pa pasauli un filmē dokumentālo filmu par patreizējo lietu stāvokli radioastronomijā un Jons ir tas čalis, kurš reāli organizē Pola Allena vārdā nodēvēto radioteleskopijas centru, kurš darbojas Ārpus Zemes Intelekta Meklēšanas projekta ietvaros. I shit you not. BTW, tas ir tas pats Pols Allens, kurš no Microsoft. 

Kompleksā ir 42 šādi diski. Diametrs - 6m. Tajā "mucā", kas priekšā iekšā ir...

Tāda īpatnēja antena, kura skatās viļņus starp 500MHz un 10GHz. Konstrukcija diezgan spēcīga - tās "eglītes" gals ar kriosūkni no iekšpuses tiek dzesēts līdz -211 grādiem pēc Celsija. 

Vienā no diskiem ir ieriktēts jauna parauga uztvērējs, būtiski mazāks, kurš ir ievietots tādā speciālā stiklā un tiek dzesēts viss līdz minētajiem -211, ne tikai pats gals. Rezultātā augstāks jūtīgums. mazāk digitālo trokšņu.  Bet primārais iemesls kāpēc uztvērējs ir mazāks ir tāds, ka viņi ir atteikušies no frekvencēm zem ūdeņraža līnijas. Dzirdu žāvas, tāpēc pietiks tehnisko lietu, ja kādam interesēs, dabā varu izstāstīt...

...detalizētāk. 

Ķīnieši izrādīja vēlmi aplūkot to lietu no augšas, tāpēc Jons laipni piedāvājas parādīt ceļu kalnā, lai varētu no augšas to visu nofilmēt. Kad nokļuvām augšā, radās aizdomas, ka tā vis nebūs...

...kas izrādījās pamatoti. Radaru komplekss atrodas apmēram 1.2 km virs jūras līmeņa, ar 4x4 uzbraucām vēl kādus pārsimts metrus. Mākoņos pāris spraugas bijas, bet ne īstajās vietās...

...tāpēc braucām filmēt no zemākas vietas. Ar telefonu fotografējot gan pilnīgi vienalga. Bet tas, ko te var novērot ir vulkāniskas izcelsmes ieleja, kurā neskan radio, nav mobilā pārklājuma un neviens nelieto WiFi vai jebkuru citu bezvadu iekārtu. Lai netraucētu signālu uztvert.

Vulkānisma sekas var novērot daudz kur tuvumā. Piemēram, netālajos kalnos atradām šādu ieeju pazemē...

...kas izrādās ir tā saucamā "lavas truba". Interesantāko daļu, to, kur ir pavisam, t.i., absolūti tumšs nevaru parādīt. Jo bija absolūti tumšs. Varu tikai bukletu piedāvāt apskatīt.

Dzīvojām šitādā feinā mājiņā. Kas ir daļa no kompleksa. Tur ir vairākas tādas, kopā ap 20 gultas vietām, kur var palikt zinātnieki, kas brauc eksperimentus taisīt vai tādi nejaušie ciemiņi kā es. Nu un protams, tie kas tur strādā. Jo tuvākā apdzīvotā vieta ir 30 kilometri tālu un tā pati ir megapole ar 3000 iedzīvotājiem. 

Bet tas ir ok, jo mājiņā ir gan biljards, gan darts, gan šņabis.

Un kamīns un visas pārējās lietas, sākot ar trauku mazgājamo mašīnu, beidzot ar veļas mašīnu. Hmm, nav diez ko liela distance, bet nu ok.

Visu čiekuru tētis.

Bet ķīnieši ar mums nepalika, mēs pēc tam, kad viņi visu safilmēja kompleksā aizbraucām palūkot tuvējo ūdenskrāci.

Pēc tam kad viņi mums uzsauca meksikāņu restorānu, minētajā tuvējajā apdzīvotajā vietā Burney.

Tagad par tām situācijām. Patiesībā tas sniega daudzums nav normāla parādība. Jons minēja, ka pirmo reizi redzot daudzās vietās. Viņš kopš 2008tā gada projektā.

Piemēram, šajā Nevadas prērijā nav paredzēts snigt.

Nu lūk, ierados es ar Washingtona - Denvera - Reno, prom paredzēts bija ar Reno - Sanfrancisko - Washingtona. Kad Jons mani aizveda uz lidostu un pats aizbrauca uz viesnīcu, jo bija tā sasnidzis, ka viņš pat uz mājām nevarēja tikt (ar 4x4!!), tad noskaidroju, ka starp Sanfrancisko un Reno ir sniega vētra un mans reiss ir atcelts. Tādēļ zvanīju Jonam, ar domu, ka paliksim abi viesnīcā...

...no kuras logiem (leņķis cits jo Jonam numuru iedeva 25tajā stāvā) pavērās šāda aina, un piepisīm seju 3šo vakaru pēc kārtas. Intereses pēc var salīdzināt ar iepriekšējā ieraksta attēlu, lai saprastu atšķirību laika apstākļos.

Bet beigu beigās vēlāk vakarā man iedeva reisu caur Sietlu (ar lidmašīnas maiņas laiku 15 minūtes!) uz Washingtonu. Tā, ka viss beidzās labi.

Droši vien tāpēc beidzās labi, ka aizgāju noziedot 5īti Sātanam. Nevadā kā nekā biju nonācis.

Sātans bija tik jauks, ka nolēma man pateikties iedot 15nieku pretī :)

Drāma unfolding

Interesanta nedēļa. Ļoti interesanta. Kaut kad minēju, ka startupā emocionālā dzīve kā amerikāņu kalniņos braucot. Zemāk lielisks ilustrējošais attēls, kas sniedz vēl labāku priekšstatu.

Šobrīd notiek intensīvākā deja ap to punktu, kuru pirms braukšanas uz ASV biju definējis kā galveno problēmu, kas visu šo pasākumu pacels vai sagraus. Redzēsim ar ko beigsies. Tad arī būs moratorijs nekrologs vai oda priekam blogā. Tiem, kas tēmā - problēma ir eskalēta stratosfērā.

Arī pats atrodos gandrīz stratosfērā. Pa logu šāda aina:

Tas baltis tiešām ir sniegs. Un bilde tāda ar švīkām, jo tās ir ātri krītošas sniegpārsliņas. Un atrodos šajā pašā Nugget tikai Rietumu tornī.

Pilsēta ir Reno, Nevadā. Tai ir jauks otrais nosaukums: "Biggest little city in the world." Tam kurš spēs izdomāt kāda mārrutka pēc es te esmu uzsaukšu kādu Labieša alu. Un, lai būtu skaidrs uzreiz - ar San Francisko vai Las Vegasu tam nav nekāda sakara (kartē paskatoties tāda doma diezgan droši, ka ienāks prātā).

Bet ja arī nenāks prātā kādas sakarīgas idejas, no bēdām piedzerties nevajag. Vajag piedzerties no prieka, jo nākamās nedēļas sākumā es ceru sariktēt ļoti interesantu reportāžu. Es pat teiktu ekskluzīvu. Bez jokiem. Folija cepurītes var sākt meklēt jau tagad. <-- tas ir mājiens.

Alain approves Latvju maizi un Latvju šnabi un Latvju pēperkokus un to ko dodos reportēt. Desa gan amerikāņu.

Kur mēs esam atbraukuši. 2. daļa.

Pagājušās reizes ģeogrāfisko vingrojumu (salīdzinājām dažādu valstu un reģionu teritorijas) jēga taps atklāta šoreiz :)

Pilsēta, kurā mēs dzīvojam - Rokvila, pret Washingtonu ir apmēram tas pats, kas Ādaži pret Rīgu. Atsevišķs administratīvais centrs, būtiski mazāks kā lielpilsēta un daudzi cilvēki darba gaitās, iepirkties utml dodas uz Metropoli.

Bet pirms parunāt par Rokvilu, noteikti ir jāsaka daži vārdi par reģionu kopumā. Tehniski Rokvila ir daļa no tā dēvētās Ziemeļaustrumu Megalopoles jeb Bos-Vaš koridora. 

Megalopole ir blīvs apdzīvotu vietu kopums. Kur apdzīvotu vietu robežas eksistē tikai administratīvi, kamēr faktiski viena pilsēta pāriet otrā. Kopējas transportu sistēmas, sagādes tīkli utml.

Tad nu lūk, Ziemeļaustrumu Megalopole sākas Bostonā un gar Atlantijas okeānu turpinās uz Dienvidiem, caur Ņujorku, Filadelfiju, Baltimoru un beidzas īsi uz Dienvidiem no Wašingtonas - Virdžīnijas ziemeļos.

Citiem vārdiem sakot, tie ir 50 miljoni cilvēku, kas dzīvo ~140 000 kvadrātkilometru teritorijā. Jeb Latvija + Lietuva un nedaudz (+Abrene + pāris Golānas augstienes). Domāju, ka izpildītie vingrinājumi tagad ļauj kaut nedaudz mēģināt iedomāties to. Latvijā dzīvotu 25 miljoni cilvēku. T.i, 12 reizes vairāk kā tagad. Es jums teikšu kā pa Latvijas mežiem daudz staigājoša persona - tur tik daudz vietas nav, lai viņus visus normāli saliktu. 

Sekas - brauc kur gribi, visur kaut kas ir sabūvēts. Ir ārkārtīgi labs publiskais transports (faktiski vienīgais reģions ASV, par kuru to var pateikt) un ir pieejami visi iespējamie servisi. Tipiski piegādes jebkuram internetā nopērkamam štruntam ir bez maksas, dažu dienu laikā. Visi ir gatavi pienest visu līdz durvīm. Ūber (es par taksi) superplaši pieejams un lēts. Lidostas ik pēc 50 - 100 kilometriem un lido uz visurieni. Par to "visurieni" pēc nedēļas, hehehe.

Astoņas no piecpadsmit pasaulē augstāk vērtētajām universitātēm (MIT, Harvarda, Jēla, Kolumbijas utt) atrodas reģionā, ieskaitot divas labākās. Tāpat arī 48% no pasaules hedžfondiem.

Jeb kā vienmēr viss ir forši un liels. Ieskaitot pakalpojumu cenas, nekustamo īpašumu, apdrošināšanu un citas tikpat svarīgas pozīcijas. Dzīve te nav lēta, bet tas ir atsevišķa ieraksta vērts temats.

Atpakaļ pie Ādažiem Rokvilas. Pēc iedzīvotāju skaita gan labāks salīdzinājums būtu Jelgava. Jo Rokvilā ir 64 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr Jelgavā 60. 

Rokvilai pat nav pašai sava sabiedriskā transporta, savienojumus nodrošina Washingtonas publiskais tīkls. Esam priekšpēdējā pietura "sarakanajā metro līnijā". Arī autobusi, kuri te kursē diezgan braši ir daļa plašākam transporta tīklam. BTW, ar metro es varu aizbraukt līdz Pentagonam stundas un dažu minūšu laikā. Jonatans tur dabūja darbu. Apsolīja, ka varēs aizbraukt ciemos, ekskursijā. Turam īkšķus!

Jāpasaka, kas ir Rokvila - Rokvila ir galvaspilsēta Montgomerijas grāfistei. Šajā grāfistē, starp citu, dzīvo mazliet virs miljona iedzīvotāju. Un pie viena desmitā bagātākā grāfiste ASV (ar to saprotot nevis kopējo naudas daudzumu, bet gan ienākumus uz vienu mājsaimniecību). No 3000+ grāfistēm. Tas saraksts labi raksturo Ziemeļaustrumu Megalopoli - 14 no piecpadsmit bagātākajām grāfistēm ir tieši šeit. un 7 no desmit bagātākajām ir ap Wašingtonu.

Līdzīgā sarakstā - kādam procentam iedzīvotāju ir augstākā izglītība - šī grāfiste ir 6tajā vietā.

Rokvilā atrodas arī Amerikas Latviešu Apvienības HQ - ALA esot lielākā Latviešu organizācija ārpus Latvijas. Kas it kā loģiski - arī Latvijas vēstniecība tepat - 30 minūšu metro brauciens un 5 min kājām pa Washingotnu.

Esmu nodibinājis sakarus ar ALA un domāju, ka tur būs ko ierakstīt vēlāk. 

Starp citu - laikam izglītības līmenis pie vainas - bet te cilvēki ne tuvu nav tik resni, kā, piemēram, Sietlā vai Kanādā kopumā. Citās ASV lielpilsētās vēl nav sanācis pabūt, bet viss ar laiku.

No pasaules līmeņa, zināmiem uzņēmumiem var minēt divus - Lockheed Martin un Bethesda softworks. Abiem HQ ir šeit.

Un tie aziāti - mamai mia!  Ķīnieši/filipīniešu/taizemiešu lielveikali ir vismaz tikpat, ja ne vairāk kā klasiskie amerikāņu tīkli. Te latinosi ir izspiesti praktiski pilnībā. Man aziāti labāk patīk. Nē nu ok, latinos mātītes ir glītākas, bet strādāju labāk ar aziātiem, pilnīgi noteikti. Melnādainie ir, bet arī kopumā maz.

Fotoreportāžu likšu, kad sakrāsies vairāk labu materiālu - pamazām vācu. 

Kur mēs esam atbraukuši. 1. daļa.

Dažkārt lietderīgi paskatīties uz lietām salīdzinoši. Visi zinam to, ka pitonus vislabāk mērīt Repšes uzvalkos papagaiļos, tāpēc nolēmu paskatīties uz ASV kopumā un vietu kur šobrīd mitināmies atsevišķi izteiktu Latvijās, Vējoņa algās, vienradžu smieklos un citās tikpat sirdij tuvās mērvienībās.

ASV ir 3šā lielākā valsts pasaulē un ir 148 reizes lielāka par Latviju, kura ir 125tā lielākā. ASV krasta līnija līnija ir 40 reizes garāka. T.i., mums ir proporcionāli vairāk pludmaļu. Eat that Miami bitches! 

ASV ir arī 3šā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita un to šeit ir 146 reizes vairāk kā 144tajā vietā esošajā Latvijā. Tātad, blīvums, teorētiski, ir līdzīgs, bet praktiski nē. Piemēram ASV lielākajā štatā, Aļaskā, kas ir 26 reizes lielāks kā Latvija, dzīvo ap 730 tūkstošiem cilvēku, apmēram tik cik Rīgā. Līdzīgi, arī ASV vidienē ir milzīgas, bet reti un reizēm pat Mongolian style reti apdzīvotas teritorijas un ir teritorijas ir OMG WTF kā apdzīvotas. Par to vēlāk.

Ir saskaitīts, ka latviešu valoda ir dzimtā ~1.3 miljonam Latvijas iedzīvotāju un apmēram 100 tūkstošiem ārpus Latvijas dzīvojošiem cilvēkiem. Tātad 1.4 miljoni, kas ir mazāk kā Tagalog dzimtās valodas pārstāvju ASV. BTW, krievu valoda dzimtā ASV ir nieka 854 tūkstošiem, pie kam pamatā Krievijas ebrejiem, kamēr Latvijā krievu valoda dzimtā ir 664 tūkstošiem un viņi pilnīgi noteikti nav ebreji, зуб даю. 

Kaut kā tā ebreju tēma aktuāla. Te, ASV, bija Pateicības diena - uzaicināja mūs ciemos viens no līdzdibinātājiem no ErgonometriX - viņu projekts ir uzparikte, ko pieliek pie jostas cilvēkiem, kuri cilā kaut ko, piemēram, kastes pastā. Šī uzparikte mēra, vai darbinieks ceļ kasti pareizi jeb pastāv risks svainot muguru ar nepareizu kastes cilāšanas tehniku. Šī visnotaļ jaukā cilvēka vārds ir Mike April. Nu pilnīgi nav sajūta, ka varētu būt Ariela Šarona attāls brālēns. Bet ir. Nezinu tieši cik attāls gan. Doma tāda, ka tad kad senči migrēja uz ASV, viņi apzināti padarīja savus uzvārdus piemērotākus angļu valodai. Lai neizceltos.

Bet atpakaļ pie ASV. Paskaitīsim svešu naudu, svešās kabatās. Es domāju, ka ir bezjēdzīgi rindot tos absolūti neaptveramos, astronomiskos skaitļus, kas parādās tad, kad tiek apskatīti valstu budžeti, kopprodukti un tamlīdzīgi, tāpēc aprobežošos ar to, ka minēšu divus reizinātājus. Pirmais ir x2.5, kas parāda cik reizes ir lielāks IKP (piezīme, šeit un turpmāk es izmantoju IKP pēc pirkšanas paritātes, ibo nominālais manā skatījumā ir virtuāla хуиня) uz vienu iedzīvotāju ASV un otrais ir x2625 (jā divi tūkstoši un vēl bišķiņ reizes), kas parāda cik reizes lielāks ir ASV militārais budžets. 

Sameklēsim vismaz kaut ko, kas mums ir vairāk - mobilo telefonu pieslēgumu uz 100 cilvēkiem! (tiem, kam slinkums vērt vaļā saiti un meklēt - Latvijā 125 pret 98 ASV, YESSSS!!!!)

Un uz ielas patīkamāk uz meitenēm skatīties ir Latvijā, tad kad tā palūri, lai neviens tipa nepamanītu, bet visi pamana jo dara to pašu. To gan grūti izmērīt. Repšem jāpaprasa, viņš tāds hard candy cienītājs.

Anyway, pievērsīsimies lokālākam mērogam. Merilenda pēc platības ir tieši puse no Latijas. Jeb, ievērojot politkorektumu 1,6 reizes lielāka kā Izraēla, kura, savukārt, ir 3,2 reizes mazāka kā Latvija. Starp citu, Igaunija un Izraēla kopā pēc platības veido vienu Latviju, tiesa, ja neskaita Golānas augstienes. Bez jokiem. Interesanti vai drīkst būt prosemītisks un politnekorekts vienlaicīgi?

Tālāk, Merilendā dzīvo gandrīz trīs reizes vairāk cilvēku kā Latvijā, jeb tikpat cik Latvijā, Lietuvā un Tallinā kopā. Vai arī tikpat cik 60 Daugavpilīs. Interesanti, ka Izraēlā un Latvijā kopā dzīvo apmēram tikpat cilvēku, cik kopā Merilendā, Lietuvā un Igaunijā. 

Salīdzināt ekonomiski skaitļus Merilenda vs Latvija ir ļoti grūti, jo ASV ir sadalītas pozīcijas, kas ir federālas (visas valsts mērogā, piemēram, militārais budžets) un lokālas (štata mērogā, piemēram, pamatskolas). Viendzimuma laulības gan ir legālas.

Tik daudz var pateikt, ka Merilendā bezdarbs ir 5.2% un štats ir bagātākais no visiem. T.i. augstākais ienākumu līmenis uz mājsaimniecību. Pēc ekonomikas izmēra Merilenda ir starp Peru (5x vairāk iedzīvotāju) un Norvēģiju (kur ~90% no Merilendas iedzīvotāju skaita) un ir ~8x lielāka kā Latvija. Kur tajā visā ierakstās Izraēla? Nu, Izraēlas ekonomika ir apmēram 75% no Merilendas ekonomikas.

Merilendas karogs

Merilendas nacionālais dzīvnieks (LOL) ir krabis.

Srsly.

Merilenda ir viens no "oriģinālajiem 13", t.i., pirmajiem 13 štatiem kas izveidoja šo valsti un cīnījās par to, lai Ofrai Vinfrijai būtu iespēja vadīt savu šovu. Tiek uzskatīts, ka reliģiskās brīvības koncepcija radās tieši te.

Kaut kāds virsraksts

Pieņemu, ka ap šo brīdi ir nograuztas arī krēslu kājas un nosūkāti visu nakstskapīšu rokturi. Bet tā tāda taktiska viltība no manas puses, visi domā, ka esmu nogrimis interneta satura (content) mēslainē, bet es, hops, atkal parādos uz skatuves, tieši tajā brīdī, kad visi ir noguruši no jokiem par mirušiem bagetniekiem (btw, respect & уважуха par tādiem izgājieniem no pašu CH puses). 

Un pareizi teica tas kurš teica, ka tikai pakāpjoties uz citu līķiem mēs varam pacelties pāri. Īpaši, ja tie ir balto cilvēku līķi. Nemanīju Nigērijas karoga krāsās izgaismotas operas, strūklakas, lielveikalus un malkas šķūnīšus. Bet iemesls atrastos.

Kāpēc es vispār par to visu - te viņi visi straukušies ne pa jokam. Bet, cik noprotu, Briselē nav savādāk. Lai gan statistiski nomirt pēc Terorista iniciatīvas ir nesalīdzināmi mazāka iespēja, kā pašam to realizēt - Francijā vidēji 21 cilvēks katru dienu izdara pašnāvības un vēl 200 mēģina, bet ar vājiem panākumiem.

Jebkurā gadījumā. Nolaižoties no globālā lidojuma uz savu zemes pleķīti - teikšu es jums tā, dārgie lasītāji, ka tā start-up būšana baisi emocionāli iztukšojoša. Angliski runājošie lieto apzīmējumu "emotional roller coaster" jebšu "emocionālais karuseļu vilcieniņš, kas brauc augšā - lejā - riņķī - apkārt, tā kā saucamie "Amerikāņu kalniņi"". Tas arī ir tas īstais iemesls, kāpēc nevarēju savākties uzrakstīt kaut ko. Jo ar to start-up ir tā - katra nākamā saruna, prezentācija, modelēšana tavu emocionālo stāvokli svārsta starp "Fuck Yeah!" un "Gribu embrija pozā paslēpties zem gultas". Tipiski bez vidusstāvokļa. Un tā pāris reizes dienā. 

Protams, izstrādājas kaut kāda tolerance, kas nozīmē, ka priecājies mazāk, bet arī bēdājies mazāk. Kas tādai salīdzinoši maz emocionālai būtnei kā man, nozīmē vēl tālāku iegrimšanu cinismā. Tā, ka kopumā esmu apmierināts!

Labi, tagad toč bez diršanas. Aizņemts biju, darba daudz gan tā ko mēs te daram kontekstā, gan iestrādnes dažādiem nākotnes notikumiem, tā teikt, lai būtu vēlāk ko blogā ierakstīt. 

16. novembrī bijām Latvijas vēstniecībā. Mūs uzaicināja uz 18. novembra svinībām. Kas nav skaidrs? Nu, bet loģiski taču - 18. novembrī vēstniecība slēgta, navionālā brīvdiena, tāpēc svinēja 16tajā.
Ierašanās bija: a) tumšā uzvalkā vai b) tautas tērpā. Man nebija ne tā, ne šitā :) tāpēc biju džinos un Abibas Karrimor sporta kreklā. A ko - es startupers, man drīkst. Bilde tāda, tāpēc, ka apmēram tik mājīgi, atraktīvi un latviski viss tas pasākums noritēja. Noklausījāmies Latvijas un ASV himnas, tad bija politiskā uzruna (vēstnieks regulāri pārteicās un nespēja izlasīt sarežģitākus vārdus no lapiņas, piemēram: "ekumeniskais dievkalpojums", neatstāja pārliecinošu iespaidu) pēc kuras man bija skaidras divas lietas - "Krievija ir agresors" un, ka "imigrācijas jautājums tiks risināts ļoti uzmanīgi".
Ā nu vēl ēst deva un vīnu dzert. Nevarētu teikt, ka piepisu seju, bet normāli iepisu gan.

Cha ching!

Mūsu akselerators oficiāli ir atklāts! Bija sarkanās lentas griešana. Tur ir jānomedī pāris bildes, kuras liks jums pielīt ar lepnumu par mums! Ceru, ka izdosies.
Piepisu seju diezgan labi.

Rosijas korišs Rudris. Alain piederošs cilvēkēdājs. Ik pa laikam paliek te, kad Alain un Īrisa dodās savās gaitās.

Viena no lietām, kuru aizmirsu atspoguļot ierakstā par putaino kuli - pa tiem Apalaču kalniem staigājot ļoti daudz šitādus redzēju - savvaļas valrieksti izrādās. Anormāli cieta čaumala un mazi, bet garšo tāpat kā komerciālie. Tagad saprotu, kāpēc te tik daudz tiek valriekstu koks izmantots galdniecībā. Daudz vienkārši.

Īrisai uzlaboja mājas TV sistēmu. Tagad ir šitāda pults, kurai var piespiest to zilo mikrofona podziņu un runāt ar TV...

...un televizors daudz ko saprot. Saki viņam "MTV" viņš ieslēdz MTV. Saki viņam "I want to watch the Terminator", viņš reāli arī sameklē kurā kanālā vai on demand var paskatīties.
Protams, ka man padomā bija pāris citi meklējami, piemēram, augstākminētajā attēlā var redzēt ko TV domā par manu pieprasījumu  "Show me some pussy". Interesanti, ka uz "Suck my dick bitch" TV reaģēja ar reklāmas kanāla Hallmark ieslēgšanu... bez jokiem. Asprātīgi viņiem tie inženieri.

Kule putās

Nepacietīgākie lasītāji droši vien jau ir nograuzuši visus nagus gan rokām, gan kājām, gan mazajiem mājdzīvniekiem gaidot nākamo ierakstu šeitan. Un spuras zivtiņām akvārijā. Un gaļas griežamā dēlīša stūrus. Lai apturētu šo destruktīvo darbību nolēmu saņemties un ielikt šo ierakstu.

Lieta tā, ka darba daudz. Kāpēc darba daudz? Tāpēc, ka pagājušo piektdien, sestdien un svētdien neko cilvēces ekonomikas celšanas labā nesadarīju. Jo bija pie kājas. Jo biju aizgājis pastaigāties. 

Daži no jums zina, ka man patīk pastaigāties, bet pastaigāties nevis šā tā, bet ar vērienu (tas nenozīmē, ka man ejot patīk virināt mētelīšus, man mētelīša nemaz nav). 

Man patīk virināt mugursomu, vaļā - ciet, vaļā - ciet. Un ar jēgu, nevis tāpat vien. 

Sanāca kā poēmā...

Bet tur āķis, lai būtu jēga pietiekami daudz reižu virināt mugursomu ir tālu jāiet. Par laimi, Amerika ir pietiekami liela zeme, lai tur būtu ieriktēti dažādi pastaigās gājējiem domāti celiņi, kas stiepjas tik tālu, cik nemaz nevar normāls cilvēks aiziet. Viens tāds celiņš saucas Appalachian Trail, 3500 kilometrus garš un stiepjas cauri 14 štatiem. Tajā skaitā arī caur Merilendu kurā šobrīd mitinos es. Vispār vajadzēs par to Merilendu kaut ko uzrakstīt. Forša vieta.

Nu lūk, posms caur Merilendai no Pensilvānijas līdz Virdžīnijai ir 41 jūdze, jeb ~66 kilometri. Kas man šķita ļoti sakarīga distance nedēļas nogales pārgājienam, pat ja tur ir kalnu elements iesaistīts. Sacīts darīts, Īrisa taisni brauca uz Ņujorku pie investoriem, sarunāju, ka piektdienas rītā pa ceļam mani aizvedīs uz takas posma sākuma punktu un braucot no Ņujorkas svētdienas vakarā savāks mani otrā galā. Zemāk reportāža par laika posmu starp šiem diviem brīžiem Visuma vēsturē.

Mans ekipējums 3 dienām.

Pārtika. Līdzi bija ap 4200 kkalorijas. Apēdu ap 2500. Jo Soylents strādā. Par to atsevišķs ieraksts vēlāk.

Pats svarīgākais ekipējums, viss pārējais ir nieki un bābu purkšķi salīdzinot ar apaviem un apakšbiksēm. Šīs divas lietas vai nu sagraus pārgājienu, vai nu netraucēs tam kļūt par piedzīvojumu.

Sākuma punkts. Tajā akmens stabiņa plītiņveidīgajā objektā ir... 

...viesu grāmata kurā es sevi atzīmēju kā goda viesi.

Taka, jāatzīmē, vietām ne ļoti izcēlās uz apkārtējās topogrāfijas fona. Vienīgi pēc tiem baltajiem klekšiem uz kokiem varēja atpazīt.

Vietām bija būtiski pamanāmāka. Tas ļoti izteikti korelējās ar piekļuves viegumu un takas sarežģītības pakāpi attiecīgajā vietā. Bija vietas, kur cilvēkus neredzēju stundām, bija vietas kur jutos kā GNP...

...kas bija pamatoti, jo daudziem tak gribās redzēt kā izskatās aiz tādas akmeņu kaudzes...

...un izskatās ok. Vietas nosaukums, Black Rock, ja kas.

Vietām novērojami aborigēnu atstātie senie sienu gleznojumi.

Vietām augstas garīgas mācības...

...kuras Bembijs īstenā Tibetiešu stoicisma garā bija ņēmis vērā.

Savukārt man vēl augt un augt līdz tādam Iztukšotā Trauka Līmenim. Bišku gejiska poza, jums tā nešķiet?

Starp citu, vietām nemaz nebija tik jautri staigāt.

Vietām man šķita, ka esmu kārtējo reizi kaut kādā Grieķijas kalnā nonācis.

Bija arī tādas vietas. Maz.

Nav ne jausmas kāpēc šo attēlu ieliku. 

Tagad atcerējos, kad fotografēju, bija baigi labi, bet filmiņa laikam izgaismojās or smth. 

Starp citu, viņiem šādas mājiņas ik pēc 8-15 km, tur var patverties. Ko es arī pirmajā naktī darīju, ko pirmās nakts 2vos pulksteņos nāvīgi nožēloju. Jo, tiklīdz es iekārtojos uz naktsmieru ap 20:15:33, atpērās (rupjas lamas) dirsā pistie (rupjas lamas) bojskauti un okupēja pārējo telpas daļu. Kas rezultējās dramatiski sliktā naktsmiegā, jo viņi trokšņoja. Tāpēc otro nakti gulēju guļamtīklā...

...netālu no šī monumenta, kurš ir uzliets par godu kaut kādām tur baterijām, pilsoņu kara laikā, 1862. gada 14. septembrī kaut ko šturmēja un zaudēja 40 kritušos 162 ievainotos. 

Starp citu, pastaigas laikā uzskrēju šitam akmens krāvumam, kurš, izrādās, ir par godu viena dolāra banknotes sejas nāvei uzsliets.

Pavisam aizmirsu pastāstīt par to, ka viņiem pie tām patvērumu būdiņām ir šitādas uzpariktes, lai var ēdienu pa nakti uzvilkt augšā un lāči, skudras un citi grauzēji nenāktu zelēt.

Lielākais ūdens šķērslis, kas man bija jāpārvar. Pieļauju, ka pavasara palu laikā tur tiešām būtu ko pārvarēt.

Šāds glauns tiltiņš uzbūvēts pāri autostrādei, lai pastaigu mīļotāji bez bēdu var tikt pāri un grieztu sev vēnas vienatnē, nevis mestos ar krūti uz Volvo. Vai Fordu. Vai Mersedesu. Vai Krrrraisleru. Nu jūs sapratāt.

Random.

Sabrucis random.

Vietām, neskatoties uz pietiekami vēlo rudeni, vēl ļoti zaļš.

Skats uz Potomac upi, kas ir vietējā lielākā upe un iezīmēja manas pastaigas beigu tuvumu.

Uz Potomac upi skats, iezīmējošs tuvās beigas pastaigai.

Pastaigas beigas. Ciemats ar nosaukumu Harpers Ferry. Iezīmējošā Potomac upe aiz muguras.

Vēl kaut kāda gadījuma rakstura informācija.

Pirmajā dienā bija +26, bez jokiem. Pirmajā naktī +18. Otrajā dienā +16. Otrajā naktī +4. Bija ineresanti. Trešajā dienā +12.

Redzēju briedi un kādas 100 vāveres. 

Kaut ko vēl biju izdomājis rakstīt, nevaru atcerēties. Ja atcerēšos tad citā ierakstā ierakstīšu. Kaut kas par vīru un cūku.