Sapņi piepildās

Izdevās piepildīt sen sapņotu sapni - būt vienīgajam baltajam cilvēkam autobusā pilnā ar meksikāņiem! Been there, done that - tagad būs ko mazbērniem stāstīst...

Sanāca pagājušajā 4dienā nonākt vilcienā kurš devās uz Dienvidiem no Washingtonas. Tik ļoti uz dienvidiem, ka pēc 20 stundu brauciena izkāpjot no tā ieraudzīju sekojošo: 

Florida. Te nav sniegs. 

Un uzreiz sajutos Amerikā, tajā Amerikā kuru rāda pa televizoru un par kuru lasu grāmatās. 

Pilnīgi piekrītu. Racionāla domāšana.

Visi nepieciešamie servisi.

Arī (whats his name - Olafs?) piestrādā brīvajā laikā.

Real America.

Jebkurā gadījumā, kad biju aizdevies uz savu moteli un pārlaidis pirmo nakti (te ap +24, mitrums ap 96%, tveice omg), devos piepildīt Sapni par autobusu + meksikāņiem. Nu, lai brauktu ar autobusu, kaut kur ir jābrauc, vai ne? Tāpēc, nolēmu braukt uz UFC on Fox 17 (galvenā cīņa - vieglā svara čempioncīņa starp Dos Anjos un Cerrone), tikpat labi varēju braukt uz Disnejlendu, bet tā bija tuvāk  (mazāk baudas braucot ar autobusu) un bija jau ciet vakarā, pa dienu braukt nevarēju, jo bija caureja. Srsly. 

Tas UFC izskatās šitā, biļete kur es sēdēju - 65$. Lētākā.

Vistas fileja ar kartupeļiem un mērcēm. 8$. Kamēr alus, vislētākais, mazais (330ml) 10.50$. Es nedzēru. Nemaz. Saprotu, ka neticami, bet tomēr.

Nu lūk, braucot atpakaļ no pasākuma (kurš notika Orlando, bet es dzīvoju Kissimmee) bauda bija vēl lielāka, jo kā jau es iepriekš neminēju, jābrauc bija ar diviem autobusiem gan turp, gan atpakaļ un atpakaļ es braucu ar pēdējo grafikā. Kas bija lieliska izvēle - jo tas pēdējās no Orlando nokavēja un savienojošais jau bija aizbraucis! Ne par ko nemainītu iespēju stāvēt autostrādes malā piķa melnā tumsā un mēģināt kā nonākt līdz galapunktam. Nu labi, dramatizēju, patiesībā stāvēju piķa melnā tumsā neko nemēģināju, vienkārši gaidīju meksikāni ar taksi - t.i., Uber. 8$ par 6 kilometriem. Meksikāniete Wanda ieradās ar Toyota Corolla, kas man deva iespēju piepildīt vēl vienu sapni - būt vienīgajam baltajam automašīnā pilnā ar meksikāņu sievietēm. Ok, vienu sievieti, bet viņa bija tik pilna un aizņēma tik daudz vietas, ka šķita, ka viņas tur ir vairākas. Anyway.

To visu garo penteri uzrakstīju, lai pateiktu 2 lietas: 

- drāmas līmenis ir pazemināts līdz statusam "mierīgs vasaras vakara vējiņš" un cerams tāds paliks, Alleluhah!

- nebūšu ar sakariem vismaz turpmākās 10 dienas - ibo notiks "Kule putās 2: Labu laiku vēstījošais Aligators" dokumentēšanas pasākums.