Kaut kāds virsraksts

Pieņemu, ka ap šo brīdi ir nograuztas arī krēslu kājas un nosūkāti visu nakstskapīšu rokturi. Bet tā tāda taktiska viltība no manas puses, visi domā, ka esmu nogrimis interneta satura (content) mēslainē, bet es, hops, atkal parādos uz skatuves, tieši tajā brīdī, kad visi ir noguruši no jokiem par mirušiem bagetniekiem (btw, respect & уважуха par tādiem izgājieniem no pašu CH puses). 

Un pareizi teica tas kurš teica, ka tikai pakāpjoties uz citu līķiem mēs varam pacelties pāri. Īpaši, ja tie ir balto cilvēku līķi. Nemanīju Nigērijas karoga krāsās izgaismotas operas, strūklakas, lielveikalus un malkas šķūnīšus. Bet iemesls atrastos.

Kāpēc es vispār par to visu - te viņi visi straukušies ne pa jokam. Bet, cik noprotu, Briselē nav savādāk. Lai gan statistiski nomirt pēc Terorista iniciatīvas ir nesalīdzināmi mazāka iespēja, kā pašam to realizēt - Francijā vidēji 21 cilvēks katru dienu izdara pašnāvības un vēl 200 mēģina, bet ar vājiem panākumiem.

Jebkurā gadījumā. Nolaižoties no globālā lidojuma uz savu zemes pleķīti - teikšu es jums tā, dārgie lasītāji, ka tā start-up būšana baisi emocionāli iztukšojoša. Angliski runājošie lieto apzīmējumu "emotional roller coaster" jebšu "emocionālais karuseļu vilcieniņš, kas brauc augšā - lejā - riņķī - apkārt, tā kā saucamie "Amerikāņu kalniņi"". Tas arī ir tas īstais iemesls, kāpēc nevarēju savākties uzrakstīt kaut ko. Jo ar to start-up ir tā - katra nākamā saruna, prezentācija, modelēšana tavu emocionālo stāvokli svārsta starp "Fuck Yeah!" un "Gribu embrija pozā paslēpties zem gultas". Tipiski bez vidusstāvokļa. Un tā pāris reizes dienā. 

Protams, izstrādājas kaut kāda tolerance, kas nozīmē, ka priecājies mazāk, bet arī bēdājies mazāk. Kas tādai salīdzinoši maz emocionālai būtnei kā man, nozīmē vēl tālāku iegrimšanu cinismā. Tā, ka kopumā esmu apmierināts!

Labi, tagad toč bez diršanas. Aizņemts biju, darba daudz gan tā ko mēs te daram kontekstā, gan iestrādnes dažādiem nākotnes notikumiem, tā teikt, lai būtu vēlāk ko blogā ierakstīt. 

16. novembrī bijām Latvijas vēstniecībā. Mūs uzaicināja uz 18. novembra svinībām. Kas nav skaidrs? Nu, bet loģiski taču - 18. novembrī vēstniecība slēgta, navionālā brīvdiena, tāpēc svinēja 16tajā.
Ierašanās bija: a) tumšā uzvalkā vai b) tautas tērpā. Man nebija ne tā, ne šitā :) tāpēc biju džinos un Abibas Karrimor sporta kreklā. A ko - es startupers, man drīkst. Bilde tāda, tāpēc, ka apmēram tik mājīgi, atraktīvi un latviski viss tas pasākums noritēja. Noklausījāmies Latvijas un ASV himnas, tad bija politiskā uzruna (vēstnieks regulāri pārteicās un nespēja izlasīt sarežģitākus vārdus no lapiņas, piemēram: "ekumeniskais dievkalpojums", neatstāja pārliecinošu iespaidu) pēc kuras man bija skaidras divas lietas - "Krievija ir agresors" un, ka "imigrācijas jautājums tiks risināts ļoti uzmanīgi".
Ā nu vēl ēst deva un vīnu dzert. Nevarētu teikt, ka piepisu seju, bet normāli iepisu gan.

Cha ching!

Mūsu akselerators oficiāli ir atklāts! Bija sarkanās lentas griešana. Tur ir jānomedī pāris bildes, kuras liks jums pielīt ar lepnumu par mums! Ceru, ka izdosies.
Piepisu seju diezgan labi.

Rosijas korišs Rudris. Alain piederošs cilvēkēdājs. Ik pa laikam paliek te, kad Alain un Īrisa dodās savās gaitās.

Viena no lietām, kuru aizmirsu atspoguļot ierakstā par putaino kuli - pa tiem Apalaču kalniem staigājot ļoti daudz šitādus redzēju - savvaļas valrieksti izrādās. Anormāli cieta čaumala un mazi, bet garšo tāpat kā komerciālie. Tagad saprotu, kāpēc te tik daudz tiek valriekstu koks izmantots galdniecībā. Daudz vienkārši.

Īrisai uzlaboja mājas TV sistēmu. Tagad ir šitāda pults, kurai var piespiest to zilo mikrofona podziņu un runāt ar TV...

...un televizors daudz ko saprot. Saki viņam "MTV" viņš ieslēdz MTV. Saki viņam "I want to watch the Terminator", viņš reāli arī sameklē kurā kanālā vai on demand var paskatīties.
Protams, ka man padomā bija pāris citi meklējami, piemēram, augstākminētajā attēlā var redzēt ko TV domā par manu pieprasījumu  "Show me some pussy". Interesanti, ka uz "Suck my dick bitch" TV reaģēja ar reklāmas kanāla Hallmark ieslēgšanu... bez jokiem. Asprātīgi viņiem tie inženieri.