Vizuāla reportāža, ieturēta sociālā reālisma garā. Tiek apskatīta mūsu dzīvesvieta, kas ir divstāvīga māja ar lielu pagrabtelpu. Kā īsteni vēdiskās kultūras cienītāji sāksim apskatu ar augšējo stāvu, kurā ir:
 |
| Mana istaba. |
 |
| Andras haoss. |
 |
| Ilzes entropija. Kā novērojams, to nav iespējams nofotografēt. |
 |
| Vannasistaba. |
Otrajā stāvā ir vēl arī
master bedroom kurā guļ Īrisa, kā arī viņas istabai klāt ir arī vēl viena vannasistaba. Abas šīs telpas neatspoguļošu teitan, ibo нэхуй.
Kā nākamais pirmais stāvs, kurā ir virtuve, liela dzīvojamā istaba un Īrisas kabinets.
 |
| Nokļūšanai pirmajā stāvā paredzēts vienvirziena eskalators. Virzienā uz leju automātika strādā brīnišķīgi. Lejā pa labi, tās ir ieejas durvis. |
 |
| No ieejas durvīm pa kreisi redzams minētais vienvirziena eskalators un 100 gadīgas Steinway klavieres, kuras Īrisa šķiroties no vīra iemainīja pret savu sarkano Mersedesu. I shit you not! Savukārt pa labi ir trešais pods šajā mājā un ja tā padomā, kā gan Īrisa ar viņiem visiem tika galā kamēr dzīvoja viena pati... es domāju podiem. Pods taču nevar stāvēt bez darbības. Izkalst un tā. |
 |
| Virtuve no viena skata. |
 |
| Virtuve no otra skata. |
 |
| Īrisas kabinets. Ar kamīnu. Darba kārtībā. |
 |
| Dzīvojamā istaba ar klavierēm. Tur tālāk aiz stikla durvīm paslēpies maziņš iekšpagalmiņš. Kaut kad uztaisīšu bildi tur. |
 |
| Pati Īrisa, tikai nevajag iedomāties, ka viņa tur visu laiku stāv. Patiesībā, daudz biežāk viņas tur nav kā ir. |
Atcerējos, ir vēl viens vienvirziena eskalators:
 |
| Ved pie cilvēkēdājiem. |
|
 |
| Kuriem kaut kādu iemeslu pēc ļoti patīk lieli televizori. 60". |
 |
| Pats cilvēkēdājs vārdā Rosija. Esot atbraucis no Zelta Labradorijas. Vecs un slims cilvēkēdājs. Drīz miršot. |
 |
| No ārpuses ij nepateiksi, ka tajā brūnajā stūra mājā tik daudz vietas. |
 |
| Tā izskatās kaimiņos, Pats nezinu kāpēc tieši šo bildi ieliku. Sociālais reālisms laikam. Nākamā biš labāka. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru