Reiz sen senos laikos, tik senos, ka neviens vēl nezināja, kas ir pašiņmiets, bet jau pazina uguni, es biju nonācis tāltālā zemē, kur dzīvo sniega cilvēki Justin Bieber un pārējie indieši.
Toreiz, pateicoties tam, ka civilizācija bija atklājusi ne tikai uguni, bet arī rakstību drukātiem burtiem savus piedzīvojumus, pārdzīvojumus, sadzīvojumus un uzdzīvojumus aprakstīju teitan. Bija tādi, kas lasīja to visu.
Tagad šie lasītāji padzirdējuši, ka atkal mērošu ceļu pāri okeānam pieprasīja turpinājumu.
Būs.
Visdrīzāk, ka līdzīgā formātā ar:
- gadījuma rakstura stakles jokiem, kas ierindojas kaut kur starp seksistisku šovinismu un atklātu, destruktīvu bezgaumību un takta trūkumu;
- gadījuma rakstura receptēm;
- pseidointelektuālu sabiedrības erzacanalīzi;
- uz faktiem nebalstītiem vēsturisko procesu apskatiem;
- vienkārši piedzīvojumiem;
- un (nedaudz) liriku.
Ielidoju brīvības un bezpilotu lidaparātu impērijā šā gada 25. oktobrī. Pirmais īstais ieraksts kaut kad ap to laiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru