Sapņi piepildās

Izdevās piepildīt sen sapņotu sapni - būt vienīgajam baltajam cilvēkam autobusā pilnā ar meksikāņiem! Been there, done that - tagad būs ko mazbērniem stāstīst...

Sanāca pagājušajā 4dienā nonākt vilcienā kurš devās uz Dienvidiem no Washingtonas. Tik ļoti uz dienvidiem, ka pēc 20 stundu brauciena izkāpjot no tā ieraudzīju sekojošo: 

Florida. Te nav sniegs. 

Un uzreiz sajutos Amerikā, tajā Amerikā kuru rāda pa televizoru un par kuru lasu grāmatās. 

Pilnīgi piekrītu. Racionāla domāšana.

Visi nepieciešamie servisi.

Arī (whats his name - Olafs?) piestrādā brīvajā laikā.

Real America.

Jebkurā gadījumā, kad biju aizdevies uz savu moteli un pārlaidis pirmo nakti (te ap +24, mitrums ap 96%, tveice omg), devos piepildīt Sapni par autobusu + meksikāņiem. Nu, lai brauktu ar autobusu, kaut kur ir jābrauc, vai ne? Tāpēc, nolēmu braukt uz UFC on Fox 17 (galvenā cīņa - vieglā svara čempioncīņa starp Dos Anjos un Cerrone), tikpat labi varēju braukt uz Disnejlendu, bet tā bija tuvāk  (mazāk baudas braucot ar autobusu) un bija jau ciet vakarā, pa dienu braukt nevarēju, jo bija caureja. Srsly. 

Tas UFC izskatās šitā, biļete kur es sēdēju - 65$. Lētākā.

Vistas fileja ar kartupeļiem un mērcēm. 8$. Kamēr alus, vislētākais, mazais (330ml) 10.50$. Es nedzēru. Nemaz. Saprotu, ka neticami, bet tomēr.

Nu lūk, braucot atpakaļ no pasākuma (kurš notika Orlando, bet es dzīvoju Kissimmee) bauda bija vēl lielāka, jo kā jau es iepriekš neminēju, jābrauc bija ar diviem autobusiem gan turp, gan atpakaļ un atpakaļ es braucu ar pēdējo grafikā. Kas bija lieliska izvēle - jo tas pēdējās no Orlando nokavēja un savienojošais jau bija aizbraucis! Ne par ko nemainītu iespēju stāvēt autostrādes malā piķa melnā tumsā un mēģināt kā nonākt līdz galapunktam. Nu labi, dramatizēju, patiesībā stāvēju piķa melnā tumsā neko nemēģināju, vienkārši gaidīju meksikāni ar taksi - t.i., Uber. 8$ par 6 kilometriem. Meksikāniete Wanda ieradās ar Toyota Corolla, kas man deva iespēju piepildīt vēl vienu sapni - būt vienīgajam baltajam automašīnā pilnā ar meksikāņu sievietēm. Ok, vienu sievieti, bet viņa bija tik pilna un aizņēma tik daudz vietas, ka šķita, ka viņas tur ir vairākas. Anyway.

To visu garo penteri uzrakstīju, lai pateiktu 2 lietas: 

- drāmas līmenis ir pazemināts līdz statusam "mierīgs vasaras vakara vējiņš" un cerams tāds paliks, Alleluhah!

- nebūšu ar sakariem vismaz turpmākās 10 dienas - ibo notiks "Kule putās 2: Labu laiku vēstījošais Aligators" dokumentēšanas pasākums.

 

Nav zonas

Jeb kā es braucu ziemeļmeitu citplanētiešus lūkoties

Nu tātad. Ierados es Reno jo tur...

...ir labi un gandrīz taisni ceļi. Nē nu ok, ne tikai tur ir labi un gandrīz tainsi ceļi. Bet Reno gandrīz taisno ceļu īpatnība ir tā, ka tie ved uz...

...saulaino Kaliforniju. Kurā, kā izrādās, ir sniegs...

...daudz sniegs...

...ļoti daudz sniegs. Kas radīja zināmas situācijas. Par kurām vēlāk.

Starp citu. Auto ar kuru notika pārvietošanās, bija šis - Toiota Tundra 4x4. Jons (kas ir saīsinājums no jau 4šā Jonatana kuru es pazīstu ZAmerikā) noīrēja šo verķi tieši, lai cīnītos ar minētajām zināmajām situācijām. Par kurām vēlāk.

Pilnīgi dzirdu jau visādus "wtf, kas ko īrēja un kāds Jons kādā sakarā". Sakarā tādā, kā aiz kokiem tālumā var redzēt. Nē ne kalnos, tuvāk... 

... tur aiz Jona, kurš ķīniešiem stāsta par visu šo lietu, jo Ķīna būvē lielāko radioastronomijas šķīvi pasaulē (500 metri diametrā).

Ķīnieši lepni par to lietu, tāpēc braukā pa pasauli un filmē dokumentālo filmu par patreizējo lietu stāvokli radioastronomijā un Jons ir tas čalis, kurš reāli organizē Pola Allena vārdā nodēvēto radioteleskopijas centru, kurš darbojas Ārpus Zemes Intelekta Meklēšanas projekta ietvaros. I shit you not. BTW, tas ir tas pats Pols Allens, kurš no Microsoft. 

Kompleksā ir 42 šādi diski. Diametrs - 6m. Tajā "mucā", kas priekšā iekšā ir...

Tāda īpatnēja antena, kura skatās viļņus starp 500MHz un 10GHz. Konstrukcija diezgan spēcīga - tās "eglītes" gals ar kriosūkni no iekšpuses tiek dzesēts līdz -211 grādiem pēc Celsija. 

Vienā no diskiem ir ieriktēts jauna parauga uztvērējs, būtiski mazāks, kurš ir ievietots tādā speciālā stiklā un tiek dzesēts viss līdz minētajiem -211, ne tikai pats gals. Rezultātā augstāks jūtīgums. mazāk digitālo trokšņu.  Bet primārais iemesls kāpēc uztvērējs ir mazāks ir tāds, ka viņi ir atteikušies no frekvencēm zem ūdeņraža līnijas. Dzirdu žāvas, tāpēc pietiks tehnisko lietu, ja kādam interesēs, dabā varu izstāstīt...

...detalizētāk. 

Ķīnieši izrādīja vēlmi aplūkot to lietu no augšas, tāpēc Jons laipni piedāvājas parādīt ceļu kalnā, lai varētu no augšas to visu nofilmēt. Kad nokļuvām augšā, radās aizdomas, ka tā vis nebūs...

...kas izrādījās pamatoti. Radaru komplekss atrodas apmēram 1.2 km virs jūras līmeņa, ar 4x4 uzbraucām vēl kādus pārsimts metrus. Mākoņos pāris spraugas bijas, bet ne īstajās vietās...

...tāpēc braucām filmēt no zemākas vietas. Ar telefonu fotografējot gan pilnīgi vienalga. Bet tas, ko te var novērot ir vulkāniskas izcelsmes ieleja, kurā neskan radio, nav mobilā pārklājuma un neviens nelieto WiFi vai jebkuru citu bezvadu iekārtu. Lai netraucētu signālu uztvert.

Vulkānisma sekas var novērot daudz kur tuvumā. Piemēram, netālajos kalnos atradām šādu ieeju pazemē...

...kas izrādās ir tā saucamā "lavas truba". Interesantāko daļu, to, kur ir pavisam, t.i., absolūti tumšs nevaru parādīt. Jo bija absolūti tumšs. Varu tikai bukletu piedāvāt apskatīt.

Dzīvojām šitādā feinā mājiņā. Kas ir daļa no kompleksa. Tur ir vairākas tādas, kopā ap 20 gultas vietām, kur var palikt zinātnieki, kas brauc eksperimentus taisīt vai tādi nejaušie ciemiņi kā es. Nu un protams, tie kas tur strādā. Jo tuvākā apdzīvotā vieta ir 30 kilometri tālu un tā pati ir megapole ar 3000 iedzīvotājiem. 

Bet tas ir ok, jo mājiņā ir gan biljards, gan darts, gan šņabis.

Un kamīns un visas pārējās lietas, sākot ar trauku mazgājamo mašīnu, beidzot ar veļas mašīnu. Hmm, nav diez ko liela distance, bet nu ok.

Visu čiekuru tētis.

Bet ķīnieši ar mums nepalika, mēs pēc tam, kad viņi visu safilmēja kompleksā aizbraucām palūkot tuvējo ūdenskrāci.

Pēc tam kad viņi mums uzsauca meksikāņu restorānu, minētajā tuvējajā apdzīvotajā vietā Burney.

Tagad par tām situācijām. Patiesībā tas sniega daudzums nav normāla parādība. Jons minēja, ka pirmo reizi redzot daudzās vietās. Viņš kopš 2008tā gada projektā.

Piemēram, šajā Nevadas prērijā nav paredzēts snigt.

Nu lūk, ierados es ar Washingtona - Denvera - Reno, prom paredzēts bija ar Reno - Sanfrancisko - Washingtona. Kad Jons mani aizveda uz lidostu un pats aizbrauca uz viesnīcu, jo bija tā sasnidzis, ka viņš pat uz mājām nevarēja tikt (ar 4x4!!), tad noskaidroju, ka starp Sanfrancisko un Reno ir sniega vētra un mans reiss ir atcelts. Tādēļ zvanīju Jonam, ar domu, ka paliksim abi viesnīcā...

...no kuras logiem (leņķis cits jo Jonam numuru iedeva 25tajā stāvā) pavērās šāda aina, un piepisīm seju 3šo vakaru pēc kārtas. Intereses pēc var salīdzināt ar iepriekšējā ieraksta attēlu, lai saprastu atšķirību laika apstākļos.

Bet beigu beigās vēlāk vakarā man iedeva reisu caur Sietlu (ar lidmašīnas maiņas laiku 15 minūtes!) uz Washingtonu. Tā, ka viss beidzās labi.

Droši vien tāpēc beidzās labi, ka aizgāju noziedot 5īti Sātanam. Nevadā kā nekā biju nonācis.

Sātans bija tik jauks, ka nolēma man pateikties iedot 15nieku pretī :)

Drāma unfolding

Interesanta nedēļa. Ļoti interesanta. Kaut kad minēju, ka startupā emocionālā dzīve kā amerikāņu kalniņos braucot. Zemāk lielisks ilustrējošais attēls, kas sniedz vēl labāku priekšstatu.

Šobrīd notiek intensīvākā deja ap to punktu, kuru pirms braukšanas uz ASV biju definējis kā galveno problēmu, kas visu šo pasākumu pacels vai sagraus. Redzēsim ar ko beigsies. Tad arī būs moratorijs nekrologs vai oda priekam blogā. Tiem, kas tēmā - problēma ir eskalēta stratosfērā.

Arī pats atrodos gandrīz stratosfērā. Pa logu šāda aina:

Tas baltis tiešām ir sniegs. Un bilde tāda ar švīkām, jo tās ir ātri krītošas sniegpārsliņas. Un atrodos šajā pašā Nugget tikai Rietumu tornī.

Pilsēta ir Reno, Nevadā. Tai ir jauks otrais nosaukums: "Biggest little city in the world." Tam kurš spēs izdomāt kāda mārrutka pēc es te esmu uzsaukšu kādu Labieša alu. Un, lai būtu skaidrs uzreiz - ar San Francisko vai Las Vegasu tam nav nekāda sakara (kartē paskatoties tāda doma diezgan droši, ka ienāks prātā).

Bet ja arī nenāks prātā kādas sakarīgas idejas, no bēdām piedzerties nevajag. Vajag piedzerties no prieka, jo nākamās nedēļas sākumā es ceru sariktēt ļoti interesantu reportāžu. Es pat teiktu ekskluzīvu. Bez jokiem. Folija cepurītes var sākt meklēt jau tagad. <-- tas ir mājiens.

Alain approves Latvju maizi un Latvju šnabi un Latvju pēperkokus un to ko dodos reportēt. Desa gan amerikāņu.

Kur mēs esam atbraukuši. 2. daļa.

Pagājušās reizes ģeogrāfisko vingrojumu (salīdzinājām dažādu valstu un reģionu teritorijas) jēga taps atklāta šoreiz :)

Pilsēta, kurā mēs dzīvojam - Rokvila, pret Washingtonu ir apmēram tas pats, kas Ādaži pret Rīgu. Atsevišķs administratīvais centrs, būtiski mazāks kā lielpilsēta un daudzi cilvēki darba gaitās, iepirkties utml dodas uz Metropoli.

Bet pirms parunāt par Rokvilu, noteikti ir jāsaka daži vārdi par reģionu kopumā. Tehniski Rokvila ir daļa no tā dēvētās Ziemeļaustrumu Megalopoles jeb Bos-Vaš koridora. 

Megalopole ir blīvs apdzīvotu vietu kopums. Kur apdzīvotu vietu robežas eksistē tikai administratīvi, kamēr faktiski viena pilsēta pāriet otrā. Kopējas transportu sistēmas, sagādes tīkli utml.

Tad nu lūk, Ziemeļaustrumu Megalopole sākas Bostonā un gar Atlantijas okeānu turpinās uz Dienvidiem, caur Ņujorku, Filadelfiju, Baltimoru un beidzas īsi uz Dienvidiem no Wašingtonas - Virdžīnijas ziemeļos.

Citiem vārdiem sakot, tie ir 50 miljoni cilvēku, kas dzīvo ~140 000 kvadrātkilometru teritorijā. Jeb Latvija + Lietuva un nedaudz (+Abrene + pāris Golānas augstienes). Domāju, ka izpildītie vingrinājumi tagad ļauj kaut nedaudz mēģināt iedomāties to. Latvijā dzīvotu 25 miljoni cilvēku. T.i, 12 reizes vairāk kā tagad. Es jums teikšu kā pa Latvijas mežiem daudz staigājoša persona - tur tik daudz vietas nav, lai viņus visus normāli saliktu. 

Sekas - brauc kur gribi, visur kaut kas ir sabūvēts. Ir ārkārtīgi labs publiskais transports (faktiski vienīgais reģions ASV, par kuru to var pateikt) un ir pieejami visi iespējamie servisi. Tipiski piegādes jebkuram internetā nopērkamam štruntam ir bez maksas, dažu dienu laikā. Visi ir gatavi pienest visu līdz durvīm. Ūber (es par taksi) superplaši pieejams un lēts. Lidostas ik pēc 50 - 100 kilometriem un lido uz visurieni. Par to "visurieni" pēc nedēļas, hehehe.

Astoņas no piecpadsmit pasaulē augstāk vērtētajām universitātēm (MIT, Harvarda, Jēla, Kolumbijas utt) atrodas reģionā, ieskaitot divas labākās. Tāpat arī 48% no pasaules hedžfondiem.

Jeb kā vienmēr viss ir forši un liels. Ieskaitot pakalpojumu cenas, nekustamo īpašumu, apdrošināšanu un citas tikpat svarīgas pozīcijas. Dzīve te nav lēta, bet tas ir atsevišķa ieraksta vērts temats.

Atpakaļ pie Ādažiem Rokvilas. Pēc iedzīvotāju skaita gan labāks salīdzinājums būtu Jelgava. Jo Rokvilā ir 64 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr Jelgavā 60. 

Rokvilai pat nav pašai sava sabiedriskā transporta, savienojumus nodrošina Washingtonas publiskais tīkls. Esam priekšpēdējā pietura "sarakanajā metro līnijā". Arī autobusi, kuri te kursē diezgan braši ir daļa plašākam transporta tīklam. BTW, ar metro es varu aizbraukt līdz Pentagonam stundas un dažu minūšu laikā. Jonatans tur dabūja darbu. Apsolīja, ka varēs aizbraukt ciemos, ekskursijā. Turam īkšķus!

Jāpasaka, kas ir Rokvila - Rokvila ir galvaspilsēta Montgomerijas grāfistei. Šajā grāfistē, starp citu, dzīvo mazliet virs miljona iedzīvotāju. Un pie viena desmitā bagātākā grāfiste ASV (ar to saprotot nevis kopējo naudas daudzumu, bet gan ienākumus uz vienu mājsaimniecību). No 3000+ grāfistēm. Tas saraksts labi raksturo Ziemeļaustrumu Megalopoli - 14 no piecpadsmit bagātākajām grāfistēm ir tieši šeit. un 7 no desmit bagātākajām ir ap Wašingtonu.

Līdzīgā sarakstā - kādam procentam iedzīvotāju ir augstākā izglītība - šī grāfiste ir 6tajā vietā.

Rokvilā atrodas arī Amerikas Latviešu Apvienības HQ - ALA esot lielākā Latviešu organizācija ārpus Latvijas. Kas it kā loģiski - arī Latvijas vēstniecība tepat - 30 minūšu metro brauciens un 5 min kājām pa Washingotnu.

Esmu nodibinājis sakarus ar ALA un domāju, ka tur būs ko ierakstīt vēlāk. 

Starp citu - laikam izglītības līmenis pie vainas - bet te cilvēki ne tuvu nav tik resni, kā, piemēram, Sietlā vai Kanādā kopumā. Citās ASV lielpilsētās vēl nav sanācis pabūt, bet viss ar laiku.

No pasaules līmeņa, zināmiem uzņēmumiem var minēt divus - Lockheed Martin un Bethesda softworks. Abiem HQ ir šeit.

Un tie aziāti - mamai mia!  Ķīnieši/filipīniešu/taizemiešu lielveikali ir vismaz tikpat, ja ne vairāk kā klasiskie amerikāņu tīkli. Te latinosi ir izspiesti praktiski pilnībā. Man aziāti labāk patīk. Nē nu ok, latinos mātītes ir glītākas, bet strādāju labāk ar aziātiem, pilnīgi noteikti. Melnādainie ir, bet arī kopumā maz.

Fotoreportāžu likšu, kad sakrāsies vairāk labu materiālu - pamazām vācu.