Putainā kule 2: turpinājums.

Sāku redzētu gaismu tuneļa galā attiecībā uz darbiem un atliek tikai cerēt, ka tas nav Washingtonas metro.

Tādēļ ilgi gaidītais turpinājums ar atrunu: 

Nr. 1. Nelasīt tekstu par ūdens filtra īpašībām. Vai par ēdienu, vai vispār jebkuru tekstu šajā ierakstā. Ja izlasīsi (arī šo teikumu principā tālāk labāk nelasīt) pats vainīgs, esi brīdināts.

Nr. 2. Jā, "lasītājs" ir vīriešu dzimtē, jo es esmu seksists, šovinists un protagonists. Deal with that!

Ūdens.

Ūdeni vajadzēja daudz, vidēji izdzēru ap 4-5 litri dienā. Ar visu to praktiski konstanta minimāla dehidrācija, pazīmes kā no grāmatas - tumšs, duļķains urīns ar raksturīgo smaku, nelielas galvas sāpes un vispārējā izslāpuma sajūta.

Ūdens Floridā daudz, bet ne ļoti dzerams. Vispār svešās vietās neapstrādātu ūdeni labāk nedzert, bet es lielākoties tomēr to daru, bet šajā gadījumā ūdens aromāts un ūdens atradņu raksturlielumi uzticību neiedvesa nu necik. Proti, vai nu kaut kas tāds...

... bez redzamas ietekas/iztekas un ar spēcīgu smaku (+30 grādos - lieliska vieta kur augt ļaunajam Bacīlim)...

...vai upītes/strauti kādi bija redzami pirmajā ierakstā. Tādēļ biju sagatavojies. Papildus ūdens attīrīšanas tabletēm (kuras gāja mazumā, tādēļ) iegādājos arī ūdens filtru. Pie kam, par tām ūdens attīrīšanas tabletēm - būtībā jau tā tāda vāja inde, kas noindē visus maziņos, kas ūdenī peld. Bet man kā tādam lielajam, neko. Nez ko tikai baktērijas vēderā par to lietu saka...

Bet par to filtru...

...tātad būtība tāda, ka ņemam jebkuru pudeli ar standarta vītni, jo filtram viena no iespējām ir uzskrūvēt to uz pudeles un manuprāt tas ir efektīvākais veids kā šo uzparikti lietot, apmēram tā...

...var redzēt, ka saspiežot pudeli ūdens tek cauri filtram un šis roku spēks būtiski palīdz padzerties, jo ar "sūkšanu" pēc dokumentācijas var "izsūkt" 200 mililitrus minūtē. Tas ir maz. Pamēģiniet.
Faktiski, šis process ar tiešu sūkšanu ir tik skumjš, ka sākotnēji biju nolēmis veltīt ūdens ieguvei atsevišķu ierakstu un izdomāt sasodīti asprātīgu virsrakstu, piemēram: "Par Hondurasiešu mauku orālajām spējām ūdens iegūšanu". Bet tad es atskārtu, ka ir muļķīgi izmantot šādu salīdzinājumu, jo neko par Hondurasiešu mauku orālajām un arī citām spējām nezinu, līdz ar ko salīdzinājums būtu nedekvāts.
Bet kāds no tiem, kas šo lasa un būtu pamēģinājis sūkt ūdeni caur šo filtru izdarītu kaut kādus secinājumus, dotos pie Hondurasiešu maukām un rezultāts, iespējams, atšķirtos no gaidītā. Un es būtu vainīgs!
Nē, mūsdienu plaši piejamās informācijas laikmetā ir jābūt atbildīgam un nedrīkst rakstīt mulķības internetā.
Jo, patiesībā, var būt pat vēl ļaunāk - ja nu šis kāds tieši otrādi, ļoti labi zinātu VISU gan par Hondurasiešu, GAN Gvatemaliešu mauku orālajām spējām? Viņam kādas būtu ekspektācijas par to ūdens filtru? Un padomā, ja jau viņš zina gan par Hondurasiešu, gan Gvatemalas, tad visdrīzāk arī par Salvadoras maukām (un viņu spējām) un kas ir Salvadorā ko? Man to vajag? NĒ!

Filtrs Renovo Trio. Un faktiski tagad, 3 nedēļas pēc atgriešanās var droši teikt, ka strādā - jo tieši tik ilgs riska periods ir Giardia (latviski šķiet - žiardāze?) tipa mikroparazītu problēmu izpausmēm. Ģeld, vienu vārdu sakot. Pie kam it kā atfiltrējot labāk kā Lifestraw.

Ēdiens.

Ēdu maz. Ap 1500kkalorijām dienā. Kas nosedz labi, ja vielmaiņu. Arī viens no izpētes objektiem - kādu iespaidu atstāj uz lēmumu pieņemšanu un kas notiek ar mikrotraumu dzīšanām un vispārējo ķermeņa stāvokli. Atkal jau LIP ietvaros. 

Secinājumi - uz konkrētajā brīdī nepieciešamo lēmumu pieņemšanu iespaidu būtisku neatstāj, uz plānošanu gan atstāj. Sajūta, ka smadzenes zaudē pavedienu pēc 3-4 izplānotām darbībām ir ļoti izteikta, īpaši vakarā, pirms kaloriju uzņemšanas. Varu salīdzināt ar fiziski ne mazāk smagiem pārgājieniem (lai arī īsākiem), bet ar augstāku kaloriju patēriņu. 

Mikrotraumas dzīst negribīgi, faktiski pat varētu teikt tā, ka ļoti lēni. Visi skrāpējumu, kodumi, sasitumi izkatījās vienādi pārgājiena beigās neatkarīgi no tā vai bija iegūti pirmajā dienā, vai priekšpēdējā. Savukārt, tiklīdz beidzu pārgājienu (un tā normāli uzēdu dienas divas), viss kas bija sakosts normāli sāka pampt, skrāpējumi arī "atdzīvojās". Vēl šobrīd viss nav sadzijis.

Kopumā, tiklīdz esi sapratis, kas un kā, problēmu nav. Bet ko tad es ēdu?

Daudz ļoti pareizus enerģijas "batoniņus". Apmēram 19. Kur tik daudz dabūju? Ne jau veikalā, protams. Īrisas jaunākais dēls dikti spēlē futbolu. Tagad koledžā, bet kad dzīvoja mājās arī trenējās. Viņa, gādīga būtdama, sapirkās pilnu skapi ar šito labumu. Bet viņš tagad koledžā, kā tas tapa norādīts nedaudz augstāk. Principā tas pat ir stulbi norādīt to, ka ir jau norādīts, ja pats norādījums jau ir garāks kā tas, kas tiek norādīts. Iepriekšējais teikums, starp citu, viss ir stulbs. Savukārt iepriekšējais teikums vienkārši debils.
Tātad, batoniņi, jā, nu lūk pilns skapis un, lai niet bojā, viņa (gādīga būdama, bet to laikam es minēju? jeb nē? )(jau samīzāt ja, hehe!) padzirdējusi, ka es dodos pārgājienā piekodināja, lai VISUS batoniņus es ņemu līdzi. Es visus, lai arī sevi uzskatu par diezgan gādīgu, noteikti nevēlējos ņemt līdzi. Tāpēc paņēmu 19. Nē nu ok, es paņēmu nedaudz vairāk, jo daļu es paņēmu, lai pa ceļam apēstu (kā jau minēju ierpiekš, bet atkārtošos - arī sevi ne tikai Īrisu uzskatu par diezgan grādīgu), bet 19 es paņēmu uz pašu pārgājienu. Lai gan, ja tā padomā, kurš tad bija pirmais solis, kuru es spēru, lai dotos pārgājienā.... (<- btw daudzpunkte ar 4 punktiem un tā nav vienīgā aizdomīgā lieta šajā rindkopā).
Svarīgi ir piebilst, ka arī gNutella ir no tā paša skapja un tā burciņa ar vitamīniem arī.
Vēl medus, pie tējas, pāris pakas (burtiski 2) Soylentu izēdu un viena paka ar klasisko pārgājiena dehidrēto pārtiku.
Un Southern Comfort, bet to laikam pie ūdens vajadzēja aprakstīt :)

Par to Soylent runājot. Pirmo reizi iemēģināju Apalaču takā, tagad iemēģināju rūpīgāk. Nu... reāls NRG, tik reāls, ka man nav ko piebilst. NRG saberzts pulverī pēc garšas. Pēc sastāva gan mega.

Te vietā pastāstīt tiem, kas nenojauš, kas ir Soylent? 

Soylent ir cilvēku radīta pārtika, priekš citiem cilvēkiem un taisa to arī no cilvēkiem. Ideja tāda, ka saliek precīzās proporcijās visus minerāļus, proteīnus, taukus, vitamīnus, tarakānu fekālijas, nutrientus, ogļhidrātus utt utjpr. Uztaisa pulveri, kuru blenderī samaisi ar ūdeni līdz reāli šķidras caurejas konsistencei un lej sevī iekšā pa vienu galu, jebkuru, pēc izvēles. Pa otru galu iznāks tieši pareizs. Es esmu svēti pārliecināts, ka taisot klizmu ar caureju atvemsi Soylent.

Garšo pēc... es pat nezinu kā to aprakstīt (un nav ne jausmas vai tā kā jums šķiet, kā es te varētu uzrakstīt, nav pieredzes). Nav pretīgi, noteikti nē. Vienkārši ļoti... nekā. Kaut kādu saldmi, tādu kā ogļhidrāta atbalsi (JĀ es jūtos kā Alunāns šodien, ja jau viņš... bet labi, turēsim vismaz ŠOREIZ sevi rokās). Mana problēma ir faktūra - supersmalkas smiltis, sajauktas ar kartupeļu cieti, tas ir tas, ko man Soylent atgādina.

Es gan konstatēju, ka ja tur piešauj kaut kādu ūdens skābinātāju/saldinātāju/Jupiku (c'mon, visi taču zina, kas ir Jupiks?), pie kam ar CITRUSA garšu, tad kokteilītis paliek ļoti pat ok.

Viņi arī brīdina, ka sākot lietot Soylent, tāpat, kā ar jebkuru citu radikālu diētas maiņu, var atnākt visādas, parasti trokšņainas, zarnu darbības īpatnības. Apstiprinu. Trokšņainas. Bet citādi pēc pašsajūtas jāsaka, ka šitas ir strādājošs.

Man būs nedaudz līdzi uz Latviju, varu sacienāt. Kādos svētkos. Rosola (fucking jā rOsola. RAsols ir kaut kāds vinegreta paveids, bet ja tur iekšā ir majOnēze, Olas, kartOpeļi, tad tas ir rOsols!!!) vietā.

...tikai nevajag likt klāt kakao/vaniļu - tas nestrādā. Garša pilnīgi neatbilst faktūrai. Ar citrusu manuprāt strādā, jo garšas/faktūras konbinācija ir tik idiotiska, ka varētu padomāt, ka tas tā ir domāts.
Starp citu, komplektā kausiņu man atsūtīja (kā pirmreizējam pircējam) ar kuru ērti dozēt kalorijas. Pulveris jāatjauc 1:2 ar ūdeni. Shake before use. Nē, Shake the shit out of it before use būs pareizāk.

Kausiņš man šķita, kā baigā manta, lai iemērītu sev arī nedaudz Dienvidu Komforta. Izrādījās, ka šādos apstākļos 5tajā dienā parādījās pilnīgs riebums pret alkoholu. Acīmredzami resursu ar kuru ķermenim strādāt bija par maz. Nedaudz negaidīts, bet arī vērtīgs secinājums.

Guļa (tātad, kā jau es rakstīju, Alunāns mani apciemoja, varbūt tādēļ, ka šodien man nu galīgi nav riebums pret alkoholu. Varētu pat teikt, ka ir kaisle (bet tad mamma sāks satraukties un uzdos visādus muļķīgus jautājums uz kuriem es nespēšu izdomāt pietiekami muļķīgas atbildes, lai tas kvalificētos kā asprātīgi. Principā visu šo virsrakstu (jā tas joprojām ir virsraksts (un šīs ir jau trešās apakšiekavas)) vajadzētu izdzēst. Bet, es tikko sapratu, ka tagad man neviens neliedz izplānot šo sarunu laicīgi (kaloriju pietiek) un izdomāt kvalificīgas (<-- feins) atbildes jau tagad. Tikai ko tad, ja viņa neko neprasīs? Kur tad es likšu šīs atbildes?).

Gulēju es guļamtīklā (un sapratu, ka neesmu noslēdzis vienas iekavas virsrakstā un visi tie programmētāji, kuriem ir OCD un kuri reāli izskaitīja (es izskaitītu) vai ar sintaksi viss ir kārtībā var pārstāt domāt to ko viņi domā, eat this bitches--> )  )  visas naktis. Jo vairāk gulēju, jo vairāk sapratu, ka guļamtīkls ir ārkārtīgi super lieta, bet izvēlei ir jāpieiet rūpīgi. Tas, kas ir man, nav labs tīkls tik ilgam pārgājienam, vai arī mana pakaļa vēl nav pietiekami skarba. Bet izgulēties varēja.

Parasti centos netālu no kādas ūdens ieguves vietas apmesties, lai mazgāties var un ūdeni dzert.

Pāris reizes bija interesanti, nācās ļoti plānot ar kādu ūdens daudzumu putas no kules var atļauties noskalot un cik tālu būs nākamā ūdens ieguves vieta.

Pavisam aizmirsu izstāstīt par desiņām. Te pa ceļam, vienīgajā vietā kur biju nosacītā civilizācijā (Store88), nopirku šitādas te, ūberžāvētas desiņas. Visi tie batoniņi var iet dirst. Reāli, apēd šito un ir sajūta, ka esi dzīvs.

Nākamajā, noslēdzošajā, ierakstā par Store88, rednekiem, dzīvniekiem, ko sastapu un kas atgadījās dodoties mājup.

BTW, "grādīgs" nebija Freidisms. Ij neceriet. Apzināta Lieldienu Ola. Ne IT cilvēkam gan laikam neko neizsakošs teikums. Nē ne šis un arī ne iepriekšējais. Iepriekš iepriekš iepriekšējais.

Redislokācija

Jāsaka, ka tajos startupos daudz darba. Dažreiz pat nepieklājīgi. Šoreiz pat 6dienu un 7dienu nācās strādāt, lai laikā paspētu. Bet nu toties ir rezultāts un šodien ir sajūta, ka ir nedaudz brīva laika un visa radošā dzirksts nav iztērēta. 

Pie kam paralēli nācās risināt dažādus eksistenciālus jautājumus. Kā piemēram ar steigu pārvākties. Jo pie Īrisas īsti palikt nevarēja - sadzērāmies, izsaucām puertorikāņu striptīzdejotājus, Īrisai ļoti nepatika, notika īsteni Amerikāniska lieta, kamēr biju Floridā Īrisu sašāva. Ar pistoli. .40 kalibra.  Kamēr viņa brauca automašīnā. No shit. Ziņu reportāža. 

Izšāva cauri Leksusa durvīm, lode izgāja vienai kājai cauri, palika otrā. Dzīvībai draudu nav. Ir mājās un tā, bet trauma ir arī psiholoģiska, pilnapmēra PTSD. 

Nu un šajā situācijā, kad viņas radi nevar atbraukt palīgā un padzīvot (jo mēs visas telpas aizņēmuši) un viņa nevar mierīgi stūrītī paslēpties (jo visos stūros esam mēs) ir saprotami,ka Īrisa vēlas atpakaļ savu telpu.

Tad nu lūk, ļoti strauji nācās meklēt alternatīvos risinājumus kur apmesties. Ar pagaidu risinājumu palīdzēja Maiks, ErgonometriX komandas dalībnieks - viņam čoms ar lielu māju bija gatavs mūs uzņemt šeitan...

...17km no ofisa. Esi sveicināts autobus. Par sabiedrisko transportu es vēl uzrakstīšu gan.

Rajons vēl izteiktāk kā pie Īrisas atgādina klaisko "American Dream".

Pirmais iespaids. Jāpiezīmē mānīgs :)...

...Maika čoms, погоняла Taco, īstajā vārdā Kristofers, ir republikāniskas(istiskas?nas?) orientācijas vecpuisis...

...kas ir ļoti jūtams visur. Piemēram, šī ir viņa "sportazāle" kurā šobrīd uz matrača mitinās Andra.

Un šī ir garāža, kurā mitinās 1974. gada Triumph TR6. Aiz kura kautrīgi paslēpies 5tais BMW. Ikdienā braukā ar Grand Cherokee :)

Un šis ir viņa pagrabs. Kas pasaka diezgn daudz ko, ja pievēršam uzmanību detaļām - biljarda galds, golfa nūjas, sērfa dēlis, pie sienām sporta tematikai (pamatā beisbolam) veltīti attēli, japāņu katana, bāra lete ar bāra krēsliem. Pa kreisi, loga ailē pāris izcīnītie sporta kausi.

Pagraba otra puse. Starp citu pagrabā dzīvoju es. Par ko visai priecīgs. Taco ir daudz skaņas aparatūras. Tās tumbas, ar bendera galvu tuvumā izskatās šādi:

...un tās ir Pioneer HPM-1500, es uz pakaļas... viņš bija stūrī nolicis - tipa nevajag. Es pieslēdzu, lai varētu beidzot normāli mūziku paklausīties, ne uz austiņām.

Bet tad es sapratu kas par lietu - šī viņa primārā sistēma. Ne vairāk, ne mazāk - Bower & Wilkins 805 + BW subs un centrs. Tās divas tumbas uz mietiem, lietotas, maksā pustoru tūkstoti un skan diezgan ok :)

Garlaicīgākā istaba mājā ir tur kur dzīvo Ilze.

Starp citu, kā mēs nokļuvām pie Taco - noīrējām mašīnu uz nedēļas nogali. Te Enterprise akcija - ņem uz nedēļas nogali compact vai economy (domā Kia Rio vai Toyota Yaris) pa 9.99$ dienā. Tip 30$ uz 3 dienām. Nu, padomājām, ka pietiekami ok, pasūtījām. Eju piektdien pakaļ autiņam, tur mazs misunderstundings attiecībā uz dokumentiem, es pikts. Bet neko, tie nomātāji man saka - esot kaut ko speciālu sagatavojuši par to pašu cenu. Es sāku domāt vai tur nav kāda negantība apakšā. Ejam skatīties auto...

...16tā gada Jeep Patriot 4x4. Normāla apgreids :) un labi, ka tā...

Jo visu mūsu mantību ar pūlēm salikām iekšā. Daļu sievietes turēja klēpī. Būtu Yaris, vestu pa divi lāgi.  Braukt arī bija interesanti...

...pat interesantāk kā ar vēl nesašauto Īrisas Lexus. Lai gan ar to Toiota Tundra ar ko Kalifornijā pie citplanētiešiem braucu bija visforšāk.

Kule putās 2: Lielā diršana - Floridā aligatori nedzīvo. 1 daļa.

Kā mēs Amerikā sakam - shalom!

Domāju, ka virsraksts ir gana daiļrunīgs, lai būtu skaidrs, par ko nebūs šis ieraksts. Tāpēc pievērsīšos tam, par ko būs šis ieraksts. Ieraksts būs par sāpēm, sviedriem, urīnu un citrusaugļiem.

Sāpēm tādēļ, ka mazohisma vadīts sevis morāli/fiziskās audzināšanas nolūkos devos nelielā pastaigā pa Floridas Nacionālo Taku. Nu un pie viena, lai iemēģinātu jauno ekipējumu (mugursoma + zābaki) un papētītu psiholoģisko stāvokli pārgājiena laikā, kurš ilgst ilgāk par nedēļu un ir izteikti orientēts uz distances pievarēšanu. Tas viss Islandes Plāna ietvaros.. Protams, par  Almas Vītolas sasniegumiem man tikai sapņot, tomēr, par šo savu veikumu esmu diezgan lepns tā vai tā. 

Materiāla daudz - tādēļ sadalīšu divos vai trijos gabalos. Nedalīšu hronoloģiski, bet drīzāk tematiski - šis ieraksts par ceļojumu kopumā, nākamajā(os) detalizētāk par to ko ēdu, ko dzēru, kur gulēju utml.

Un tātad. Startēju es nākamajā dienā pēc UFC Orlando, tātad 20. decembrī. Iešanu beidzu 28. decembrī - tātad pats pārgājiens ilga, 9 dienas, no kurām vienu dienu nekur negāju. Atpūtos. 8 dienu iešanas laikā pieveicu 210 kilometrus. Vienas dienas ietvaros noietā distance svārstījās no 18 līdz 37 kilometriem. 

Nepamatoti optimistiskais es pašā sākumā. Iešanas sākuma punkts, Austrumos no Orlando. Pievērsiet uzmanību sarkanajiem taisnstūriem uz staba aiz muguras. Visur rakstīts, ka tie ir oranži, bet sit tu mani nost. Sarkani. Anyway. Tie ir taisnstūri kuri marķēja ceļu. Mani labākie draugi un nīstākie ienaidnieki, bet tad es to vēl nezināju.

Kā iepriekšējā ierakstā minēju - Floridā beidzot sajutos kā Amerikā.

Jau pāris jūdzes pēc ceļojuma sākuma nonācu pirmajā dabas lieguma zonā, Tosohatchee. Palmas n'shit, sajūsma sita augstu vilni! Vīīīī!

Daudz kur redzēju nesena deguma sekas. Šķiet, ka Floridā nenotiek cīņā ar dabisko atjaunošanos.

Pirmie sastaptie savvaļas dzīvnieki, plašāk pazīstami kā Bos Taurus.

Čūsku bija daudz. Arīdzan indīgās.  Safilmēju arīdzan. Vairāk materiāla būs tematiskajā ierakstā.

Ik pa brīdim taka atgādināja, ka atrodos Floridā, kas ir slavena ar saviem purvājiem. Lai arī šī bija sausā sezona, vietām bija nepatīkami...

...vietām vienkārši pakaļā. Ja vien...

...nebija uzliktas šādas glaunas laipiņas. Kas gan nebija pārāk bieža parādība.

Starp citu, medību sezona pašā plaukumā. Sākumā vēl neko, bet uz beigām šaudījās tā, ka vietām nepatīkama sajūta bija.

Medību torņi pašaprotama lieta.

Visur pa džungļiem savilkti žogi - kontrolē savvaļas dzīvnieku kustību. Te ļoti stingri kur medīt drīkst kur nē

Ļoti daudz sēņu. Man kā sēņu cienītājam pilnīgi siekala tecēja.

Kad nu par siekalām - atradu...

...savvaļas apelsīnkokus, vairākkārt. Ārkārtīgi sulīgi, bet ar ļoti augstu apelsīna ēterisko eļļu saturu. Pēc garšas viss apelsīns garšo kā veikalā nopērkamā apelsīna miziņa. Bet neskatoties uz to, ļoti garšīgi un atsvaidzinoši.

Un tad, es naktī atradu šo. Savvaļas mandarīnu. OMG!!! To nevar vārdos aprakstīt. Man ar to koku bija orģijas. Turpat netālu arī uz nakti apmetos.

Rīta gaismā šis skats bija vēl debešķīgāks. Savvaļas mandarīniem acīmredzami novākšanas sezona. Tik perfekti gatavus mandarīnus nekad nebiju ēdis.

Starp citu pāris vārdi par naktīm un temperatūrām. Pēc bildēm visdrīzāk nevar nojaust, ka katru dienu bija +30 un vairāk. Kas, starp citu, neesot normāli. Normāli būtu ap +15 +20. El Ninjo saproties.

Par laimi pirmās 6 dienas bija apmācies un +30. Kad beigās pazuda arī mākoņi, tad bija pāris brīži, kad jutos fiziski slikti ar šādu slodzi un temperatūru - praktiski konstanta mērena dehidrācija, ķermeņa pārkaršana un kukaiņi... OMFG kas te notiek! Vispār nestādos kā šo taku var veikt vasarā. 

Pa naktīm +20, kas no vienas puses labi - nav auksts, no otras puses - kukaiņa aktivitāte graujoša. Tie fucking moskīti kož čauri guļamtīklam UN apģērbam. Nācās ieklāt guļammaisu un gulēt tajā kaut vai tāpēc, lai neapēd.

Vispār nakts džungļos ir interesanta padarīšana, īpaši kad sanāk pastaigāt. Un pastaigāt sanāca tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dienas gaisma beidzās 18:00 - galu galā gada īsākās dienas iekrita tieši mana pārgājiena laikā. Visas tās nepierastās dzīvnieku skaņas, lūstošie zari zem skrienošo dzīvnieku ķepām pilnmēnesī un bezvējā. Epic shit.

Katru dienu taisīju pa selfijam. Pirmo divu dienu  selfiji augstāk. Šie ir hronoloģiskā secībā tālāk.

Izmaiņas...

...redzamas...

...diezgan...

...izteikti. Te gan jāpiezīmē, ka starp šo un iepriekšējo selfiju ir viena diena bez selfija, jo tā bija tā kad nekur negāju. Tur gan ir cita bilde, kas sekos vēlāk un lieliski ilustrē situāciju. Jā, pēdējā dienā neuztaisīju. Bija ne līdz selfijiem.

Floridā ir apdzīvota vieta, kas saucas Christmas. Srsly. Un šis ir strauts, kas tek caur to vietu.

Sausajā sezonā visi tie strauti tādi, ne ļoti iespaidīgi.

Arī ezeros ūdens līmenis nekāds. Kas arī ir iemesls kāpēc tos sasodītos aligatorus nemanīju. Pie ūdens gluži vienkārši nepiekļūt.

Dažreiz nācās mazliet pastaigāt pa asfaltu.

Lielākoties taka bija līdzīga šai.

Retāk šai.

Bet tad kad tā kļuva šāda, tad bija puņķi un asaras. Es jums teikšu tā - šitas ir vēl sliktāk kā asfalts. Tā baltā smilts ir cieta kā grants ceļš. Tie kas ir staigājuši sapratīs ko tas nozīmē 30 km pa šito ar 25kg mugursomu. Bet takai bija izteikta metro sajūta - ne pa labi, ne pa kreisi. Apkārt krūmi, dzelkšņi...

...kaktusi un vienkārši krūmi. Ne kur apstāties atpūsties nekā. 

Tikai pēdējās pāris dienās jau Ocala nacionālajā mežā sāka šķists, ka šis ir mežs ko saprotu un kurā ir komfotabli.

Priekšpēdējās dienas gājiens gar kanālu bija kā paradīze.

Turpinājums sekos...